From sadur(ties) (“to collide; to clash”) + -sme.
sadursme f (5th declension)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | sadursme | sadursmes |
accusative (akuzatīvs) | sadursmi | sadursmes |
genitive (ģenitīvs) | sadursmes | sadursmju |
dative (datīvs) | sadursmei | sadursmēm |
instrumental (instrumentālis) | sadursmi | sadursmēm |
locative (lokatīvs) | sadursmē | sadursmēs |
vocative (vokatīvs) | sadursme | sadursmes |