From sarkans (“red”) + brūns (“brown”), with mušmire.
sarkanbrūnā mušmire f (5th declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | sarkanbrūnā mušmire | sarkanbrūnās mušmires |
| accusative (akuzatīvs) | sarkanbrūno mušmiri | sarkanbrūnās mušmires |
| genitive (ģenitīvs) | sarkanbrūnās mušmires | sarkanbrūno mušmiru |
| dative (datīvs) | sarkanbrūnajai mušmirei | sarkanbrūnajām mušmirēm |
| instrumental (instrumentālis) | sarkanbrūno mušmiri | sarkanbrūnajām mušmirēm |
| locative (lokatīvs) | sarkanbrūnajā mušmirē | sarkanbrūnajās mušmirēs |
| vocative (vokatīvs) | sarkanbrūno mušmire, sarkanbrūnā mušmire |
sarkanbrūnās mušmires |