sermōcinor + -tiō
sermōcinātiō f (genitive sermōcinātiōnis); third declension
Third-declension noun.
singular | plural | |
---|---|---|
nominative | sermōcinātiō | sermōcinātiōnēs |
genitive | sermōcinātiōnis | sermōcinātiōnum |
dative | sermōcinātiōnī | sermōcinātiōnibus |
accusative | sermōcinātiōnem | sermōcinātiōnēs |
ablative | sermōcinātiōne | sermōcinātiōnibus |
vocative | sermōcinātiō | sermōcinātiōnēs |