From servus (“slave”) + trītus (“rubbed, triturated”).
servitrītius (feminine servitrītia, neuter servitrītium); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | servitrītius | servitrītia | servitrītium | servitrītiī | servitrītiae | servitrītia | |
genitive | servitrītiī | servitrītiae | servitrītiī | servitrītiōrum | servitrītiārum | servitrītiōrum | |
dative | servitrītiō | servitrītiae | servitrītiō | servitrītiīs | |||
accusative | servitrītium | servitrītiam | servitrītium | servitrītiōs | servitrītiās | servitrītia | |
ablative | servitrītiō | servitrītiā | servitrītiō | servitrītiīs | |||
vocative | servitrītie | servitrītia | servitrītium | servitrītiī | servitrītiae | servitrītia |