From sub- + stō (“to stand”) + -īvus.
substantīvus (feminine substantīva, neuter substantīvum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | substantīvus | substantīva | substantīvum | substantīvī | substantīvae | substantīva | |
genitive | substantīvī | substantīvae | substantīvī | substantīvōrum | substantīvārum | substantīvōrum | |
dative | substantīvō | substantīvae | substantīvō | substantīvīs | |||
accusative | substantīvum | substantīvam | substantīvum | substantīvōs | substantīvās | substantīva | |
ablative | substantīvō | substantīvā | substantīvō | substantīvīs | |||
vocative | substantīve | substantīva | substantīvum | substantīvī | substantīvae | substantīva |