Ultimately from tempus, temporis.
temporīvus (feminine temporīva, neuter temporīvum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | temporīvus | temporīva | temporīvum | temporīvī | temporīvae | temporīva | |
genitive | temporīvī | temporīvae | temporīvī | temporīvōrum | temporīvārum | temporīvōrum | |
dative | temporīvō | temporīvae | temporīvō | temporīvīs | |||
accusative | temporīvum | temporīvam | temporīvum | temporīvōs | temporīvās | temporīva | |
ablative | temporīvō | temporīvā | temporīvō | temporīvīs | |||
vocative | temporīve | temporīva | temporīvum | temporīvī | temporīvae | temporīva |