New Latin; from tri- (“three”) + sēta (“hair, bristle”), changed to first and second declension.
trisētus (feminine trisēta, neuter trisētum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | trisētus | trisēta | trisētum | trisētī | trisētae | trisēta | |
genitive | trisētī | trisētae | trisētī | trisētōrum | trisētārum | trisētōrum | |
dative | trisētō | trisētae | trisētō | trisētīs | |||
accusative | trisētum | trisētam | trisētum | trisētōs | trisētās | trisēta | |
ablative | trisētō | trisētā | trisētō | trisētīs | |||
vocative | trisēte | trisēta | trisētum | trisētī | trisētae | trisēta |