From vēstīt (“to herald, to presage”) + -niece.
vēstniece f (5th declension, masculine form: vēstnieks)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | vēstniece | vēstnieces |
accusative (akuzatīvs) | vēstnieci | vēstnieces |
genitive (ģenitīvs) | vēstnieces | vēstnieču |
dative (datīvs) | vēstniecei | vēstniecēm |
instrumental (instrumentālis) | vēstnieci | vēstniecēm |
locative (lokatīvs) | vēstniecē | vēstniecēs |
vocative (vokatīvs) | vēstniece | vēstnieces |