From vēstīt (“to herald, to presage”) + -nieks.
vēstnieks m (1st declension, feminine form: vēstniece)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | vēstnieks | vēstnieki |
| accusative (akuzatīvs) | vēstnieku | vēstniekus |
| genitive (ģenitīvs) | vēstnieka | vēstnieku |
| dative (datīvs) | vēstniekam | vēstniekiem |
| instrumental (instrumentālis) | vēstnieku | vēstniekiem |
| locative (lokatīvs) | vēstniekā | vēstniekos |
| vocative (vokatīvs) | vēstniek | vēstnieki |