From Proto-Balto-Slavic *winźas, cognate to Lithuanian vìnkšna and Proto-Slavic *vęzъ.
vīksna f (4th declension)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | vīksna | vīksnas |
accusative (akuzatīvs) | vīksnu | vīksnas |
genitive (ģenitīvs) | vīksnas | vīksnu |
dative (datīvs) | vīksnai | vīksnām |
instrumental (instrumentālis) | vīksnu | vīksnām |
locative (lokatīvs) | vīksnā | vīksnās |
vocative (vokatīvs) | vīksna | vīksnas |