Present participle of vēnor.
vēnāns (genitive vēnantis); third-declension one-termination participle
Third-declension participle.
singular | plural | ||||
---|---|---|---|---|---|
masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
nominative | vēnāns | vēnantēs | vēnantia | ||
genitive | vēnantis | vēnantium | |||
dative | vēnantī | vēnantibus | |||
accusative | vēnantem | vēnāns | vēnantēs vēnantīs |
vēnantia | |
ablative | vēnante vēnantī1 |
vēnantibus | |||
vocative | vēnāns | vēnantēs | vēnantia |
1When used purely as an adjective.