Future active participle of vinciō.
vīnctūrus (feminine vīnctūra, neuter vīnctūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | vīnctūrus | vīnctūra | vīnctūrum | vīnctūrī | vīnctūrae | vīnctūra | |
genitive | vīnctūrī | vīnctūrae | vīnctūrī | vīnctūrōrum | vīnctūrārum | vīnctūrōrum | |
dative | vīnctūrō | vīnctūrae | vīnctūrō | vīnctūrīs | |||
accusative | vīnctūrum | vīnctūram | vīnctūrum | vīnctūrōs | vīnctūrās | vīnctūra | |
ablative | vīnctūrō | vīnctūrā | vīnctūrō | vīnctūrīs | |||
vocative | vīnctūre | vīnctūra | vīnctūrum | vīnctūrī | vīnctūrae | vīnctūra |