From vēstīt (“to herald, to presage”) + -nieks.
vēstnieks m (1st declension, feminine form: vēstniece)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | vēstnieks | vēstnieki |
accusative (akuzatīvs) | vēstnieku | vēstniekus |
genitive (ģenitīvs) | vēstnieka | vēstnieku |
dative (datīvs) | vēstniekam | vēstniekiem |
instrumental (instrumentālis) | vēstnieku | vēstniekiem |
locative (lokatīvs) | vēstniekā | vēstniekos |
vocative (vokatīvs) | vēstniek | vēstnieki |