поступа́ть (postupátʹ) + -тельный (-telʹnyj)
поступа́тельный • (postupátelʹnyj)
masculine | neuter | feminine | plural | ||
---|---|---|---|---|---|
nominative | поступа́тельный postupátelʹnyj |
поступа́тельное postupátelʹnoje |
поступа́тельная postupátelʹnaja |
поступа́тельные postupátelʹnyje | |
genitive | поступа́тельного postupátelʹnovo |
поступа́тельной postupátelʹnoj |
поступа́тельных postupátelʹnyx | ||
dative | поступа́тельному postupátelʹnomu |
поступа́тельной postupátelʹnoj |
поступа́тельным postupátelʹnym | ||
accusative | animate | поступа́тельного postupátelʹnovo |
поступа́тельное postupátelʹnoje |
поступа́тельную postupátelʹnuju |
поступа́тельных postupátelʹnyx |
inanimate | поступа́тельный postupátelʹnyj |
поступа́тельные postupátelʹnyje | |||
instrumental | поступа́тельным postupátelʹnym |
поступа́тельной, поступа́тельною postupátelʹnoj, postupátelʹnoju |
поступа́тельными postupátelʹnymi | ||
prepositional | поступа́тельном postupátelʹnom |
поступа́тельной postupátelʹnoj |
поступа́тельных postupátelʹnyx | ||
short form | поступа́телен postupátelen |
поступа́тельно postupátelʹno |
поступа́тельна postupátelʹna |
поступа́тельны postupátelʹny |