constans \kɔ̃s.tɑ̃\
Le roi des Goths découvrit, sur la fin de sa glorieuse carrière, qu’il était haï de ce peuple, dont le bonheur avait été l’objet de ses constans travaux.— (Edward Gibbon, Histoire de la décadence et de la chute de l'Empire romain, tome 7, 1819, page 181)
Cas | Singulier | Pluriel | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Masculin | Féminin | Neutre | Masculin | Féminin | Neutre | |
Nominatif | constāns | constāns | constāns | constāntēs | constāntēs | constāntia |
Vocatif | constāns | constāns | constāns | constāntēs | constāntēs | constāntia |
Accusatif | constāntem | constāntem | constāns | constāntēs | constāntēs | constāntia |
Génitif | constāntis | constāntis | constāntis | constāntium | constāntium | constāntium |
Datif | constāntī | constāntī | constāntī | constāntibus | constāntibus | constāntibus |
Ablatif | constāntī | constāntī | constāntī | constāntibus | constāntibus | constāntibus |
constans \Prononciation ?\