vēnātŭs, -ūs masculino de quarta declinação
Substantivo de quarta declinação | |||
Número | Singular | Plural | |
Casos | Nominativo | vēnātŭs | vēnātūs |
Vocativo | vēnātŭs | vēnātūs | |
Acusativo | vēnātum | vēnātūs | |
Genitivo | vēnātūs | vēnātŭum | |
Dativo | vēnātŭī | vēnātĭbus | |
Ablativo | vēnātū | vēnātĭbus |
vēnātŭs, -ă -ŭm primeira e segunda declinação
Adjetivo de primeira e segunda declinação | |||||||
Número | Singular | Plural | |||||
Gênero | masculino | feminino | neutro | masculino | feminino | neutro | |
Caso | Nominativo | vēnātŭs | vēnāta | vēnātum | vēnātī | vēnātae | vēnāta |
Vocativo | vēnāte | vēnāta | vēnātum | vēnātī | vēnātae | vēnāta | |
Acusativo | vēnātum | vēnātam | vēnātum | vēnātōs | vēnātās | vēnātōs | |
Genitivo | vēnātī | vēnātae | vēnātī | vēnātōrum | vēnātārum | vēnātōrum | |
Dativo | vēnātō | vēnātae | vēnātō | vēnātīs | vēnātīs | vēnātīs | |
Ablativo | vēnātō | vēnātā | vēnātō | vēnātīs | vēnātīs | vēnātīs |