Hallo, Sie haben hier nach der Bedeutung des Wortes
Flexion:allegare gesucht. In DICTIOUS findest du nicht nur alle Wörterbuchbedeutungen des Wortes
Flexion:allegare, sondern erfährst auch etwas über seine Etymologie, seine Eigenschaften und wie man
Flexion:allegare in der Einzahl und Mehrzahl ausspricht. Hier finden Sie alles, was Sie über das Wort
Flexion:allegare wissen müssen. Die Definition des Wortes
Flexion:allegare wird Ihnen helfen, beim Sprechen oder Schreiben Ihrer Texte präziser und korrekter zu sein. Wenn Sie die Definition von
Flexion:allegare und die anderer Wörter kennen, bereichern Sie Ihren Wortschatz und verfügen über mehr und bessere sprachliche Mittel.
allegare (Konjugation) (Latein)
zurück zu allegare
| Infinitive
|
|
|
Infinitiv Präsens
|
Infinitiv Perfekt
|
Infinitiv Futur
|
| Aktiv
|
allēgāre
|
allēgāvisse
|
allēgātūrum, -am, -um esse
|
| Passiv
|
allēgārī
|
allēgātum, -am, -um esse
|
allēgātum īrī
|
| Partizipien
|
|
|
Präsens Aktiv
|
Perfekt Passiv
|
Futur Aktiv
|
| allēgāns
|
allēgātus, -a, -um
|
allēgātūrus, -a, -um
|
| Gerundium, Gerundivum, Supina
|
| Gerundium
|
Gerundivum
|
Supinum I
|
Supinum II
|
| allēgandī
|
allēgandus, -a, -um
|
allēgātum
|
allēgātū
|
Imperativ
| Person
|
Präsens
|
Futur
|
| Aktiv
|
Passiv
|
Aktiv
|
Passiv
|
| Sg. 2. Pers.
|
allēgā!
|
allēgāre!
|
allēgātō!
|
allēgātor!
|
| Sg. 3. Pers.
|
|
|
allēgātō!
|
allēgātor!
|
| Pl. 2. Pers.
|
allēgāte!
|
allēgāminī!
|
allēgātōte!
|
|
| Pl. 3. Pers.
|
|
|
allēgantō!
|
allēgantor!
|
Indikativ und Konjunktiv
| Präsens
|
|
|
Aktiv
|
Passiv
|
| Person
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
| Sg. 1. Pers.
|
allēgō
|
allēgem
|
allēgor
|
allēger
|
| Sg. 2. Pers.
|
allēgās
|
allēgēs
|
allēgāris
|
allēgēris
|
| Sg. 3. Pers.
|
allēgat
|
allēget
|
allēgātur
|
allēgētur
|
| Pl. 1. Pers.
|
allēgāmus
|
allēgēmus
|
allēgāmur
|
allēgēmur
|
| Pl. 2. Pers.
|
allēgātis
|
allēgētis
|
allēgāminī
|
allēgēminī
|
| Pl. 3. Pers.
|
allēgant
|
allēgent
|
allēgantur
|
allēgentur
|
| Text
|
| Imperfekt
|
|
|
Aktiv
|
Passiv
|
| Person
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
| Sg. 1. Pers.
|
allēgābam
|
allēgārem
|
allēgābar
|
allēgārer
|
| Sg. 2. Pers.
|
allēgābās
|
allēgārēs
|
allēgābāris
|
allēgārēris
|
| Sg. 3. Pers.
|
allēgābat
|
allēgāret
|
allēgābātur
|
allēgārētur
|
| Pl. 1. Pers.
|
allēgābāmus
|
allēgārēmus
|
allēgābāmur
|
allēgārēmur
|
| Pl. 2. Pers.
|
allēgābātis
|
allēgārētis
|
allēgābāminī
|
allēgārēminī
|
| Pl. 3. Pers.
|
allēgābant
|
allēgārent
|
allēgābantur
|
allēgārentur
|
| Text
|
| Futur I
|
|
|
Aktiv
|
Passiv
|
| Person
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
| Sg. 1. Pers.
|
allēgābō
|
|
allēgābor
|
|
| Sg. 2. Pers.
|
allēgābis
|
allēgāberis
|
| Sg. 3. Pers.
|
allēgābit
|
allēgābitur
|
| Pl. 1. Pers.
|
allēgābimus
|
allēgābimur
|
| Pl. 2. Pers.
|
allēgābitis
|
allēgābiminī
|
| Pl. 3. Pers.
|
allēgābunt
|
allēgābuntur
|
| Text
|
| Perfekt
|
|
|
Aktiv
|
Passiv
|
| Person
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
| Sg. 1. Pers.
|
allēgāvī
|
allēgāverim
|
allēgātus, -a, -um sum
|
allēgātus, -a, -um sim
|
| Sg. 2. Pers.
|
allēgāvistī
|
allēgāveris
|
allēgātus, -a, -um es
|
allēgātus, -a, -um sīs
|
| Sg. 3. Pers.
|
allēgāvit
|
allēgāverit
|
allēgātus, -a, -um est
|
allēgātus, -a, -um sit
|
| Pl. 1. Pers.
|
allēgāvimus
|
allēgāverimus
|
allēgātī, -ae, -a sumus
|
allēgātī, -ae, -a sīmus
|
| Pl. 2. Pers.
|
allēgāvistis
|
allēgāveritis
|
allēgātī, -ae, -a estis
|
allēgātī, -ae, -a sītis
|
| Pl. 3. Pers.
|
allēgāvērunt
|
allēgāverint
|
allēgātī, -ae, -a sunt
|
allēgātī, -ae, -a sint
|
| Text
|
| Plusquamperfekt
|
|
|
Aktiv
|
Passiv
|
| Person
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
| Sg. 1. Pers.
|
allēgāveram
|
allēgāvissem
|
allēgātus, -a, -um eram
|
allēgātus, -a, -um essem
|
| Sg. 2. Pers.
|
allēgāverās
|
allēgāvissēs
|
allēgātus, -a, -um erās
|
allēgātus, -a, -um essēs
|
| Sg. 3. Pers.
|
allēgāverat
|
allēgāvisset
|
allēgātus, -a, -um erat
|
allēgātus, -a, -um esset
|
| Pl. 1. Pers.
|
allēgāverāmus
|
allēgāvissēmus
|
allēgātī, -ae, -a erāmus
|
allēgātī, -ae, -a essēmus
|
| Pl. 2. Pers.
|
allēgāverātis
|
allēgāvissētis
|
allēgātī, -ae, -a erātis
|
allēgātī, -ae, -a essētis
|
| Pl. 3. Pers.
|
allēgāverant
|
allēgāvissent
|
allēgātī, -ae, -a erant
|
allēgātī, -ae, -a essent
|
| Text
|
| Futur II
|
|
|
Aktiv
|
Passiv
|
| Person
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
| Sg. 1. Pers.
|
allēgāverō
|
|
allēgātus, -a, -um erō
|
|
| Sg. 2. Pers.
|
allēgāveris
|
allēgātus, -a, -um eris
|
| Sg. 3. Pers.
|
allēgāverit
|
allēgātus, -a, -um erit
|
| Pl. 1. Pers.
|
allēgāverimus
|
allēgātī, -ae, -a erimus
|
| Pl. 2. Pers.
|
allēgāveritis
|
allēgātī, -ae, -a eritis
|
| Pl. 3. Pers.
|
allēgāverint
|
allēgātī, -ae, -a erunt
|
