Hallo, Sie haben hier nach der Bedeutung des Wortes
Flexion:baiulare gesucht. In DICTIOUS findest du nicht nur alle Wörterbuchbedeutungen des Wortes
Flexion:baiulare, sondern erfährst auch etwas über seine Etymologie, seine Eigenschaften und wie man
Flexion:baiulare in der Einzahl und Mehrzahl ausspricht. Hier finden Sie alles, was Sie über das Wort
Flexion:baiulare wissen müssen. Die Definition des Wortes
Flexion:baiulare wird Ihnen helfen, beim Sprechen oder Schreiben Ihrer Texte präziser und korrekter zu sein. Wenn Sie die Definition von
Flexion:baiulare und die anderer Wörter kennen, bereichern Sie Ihren Wortschatz und verfügen über mehr und bessere sprachliche Mittel.
baiulare (Konjugation) (Latein)
zurück zu baiulare
| Infinitive
|
|
|
Infinitiv Präsens
|
Infinitiv Perfekt
|
Infinitiv Futur
|
| Aktiv
|
bāiulāre
|
bāiulāvisse
|
bāiulātūrum, -am, -um esse
|
| Passiv
|
bāiulārī
|
bāiulātum, -am, -um esse
|
bāiulātum īrī
|
| Partizipien
|
|
|
Präsens Aktiv
|
Perfekt Passiv
|
Futur Aktiv
|
| bāiulāns
|
bāiulātus, -a, -um
|
bāiulātūrus, -a, -um
|
| Gerundium, Gerundivum, Supina
|
| Gerundium
|
Gerundivum
|
Supinum I
|
Supinum II
|
| bāiulandī
|
bāiulandus, -a, -um
|
bāiulātum
|
bāiulātū
|
Imperativ
| Person
|
Präsens
|
Futur
|
| Aktiv
|
Passiv
|
Aktiv
|
Passiv
|
| Sg. 2. Pers.
|
bāiulā!
|
bāiulāre!
|
bāiulātō!
|
bāiulātor!
|
| Sg. 3. Pers.
|
|
|
bāiulātō!
|
bāiulātor!
|
| Pl. 2. Pers.
|
bāiulāte!
|
bāiulāminī!
|
bāiulātōte!
|
|
| Pl. 3. Pers.
|
|
|
bāiulantō!
|
bāiulantor!
|
Indikativ und Konjunktiv
| Präsens
|
|
|
Aktiv
|
Passiv
|
| Person
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
| Sg. 1. Pers.
|
bāiulō
|
bāiulem
|
bāiulor
|
bāiuler
|
| Sg. 2. Pers.
|
bāiulās
|
bāiulēs
|
bāiulāris
|
bāiulēris
|
| Sg. 3. Pers.
|
bāiulat
|
bāiulet
|
bāiulātur
|
bāiulētur
|
| Pl. 1. Pers.
|
bāiulāmus
|
bāiulēmus
|
bāiulāmur
|
bāiulēmur
|
| Pl. 2. Pers.
|
bāiulātis
|
bāiulētis
|
bāiulāminī
|
bāiulēminī
|
| Pl. 3. Pers.
|
bāiulant
|
bāiulent
|
bāiulantur
|
bāiulentur
|
| Text
|
| Imperfekt
|
|
|
Aktiv
|
Passiv
|
| Person
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
| Sg. 1. Pers.
|
bāiulābam
|
bāiulārem
|
bāiulābar
|
bāiulārer
|
| Sg. 2. Pers.
|
bāiulābās
|
bāiulārēs
|
bāiulābāris
|
bāiulārēris
|
| Sg. 3. Pers.
|
bāiulābat
|
bāiulāret
|
bāiulābātur
|
bāiulārētur
|
| Pl. 1. Pers.
|
bāiulābāmus
|
bāiulārēmus
|
bāiulābāmur
|
bāiulārēmur
|
| Pl. 2. Pers.
|
bāiulābātis
|
bāiulārētis
|
bāiulābāminī
|
bāiulārēminī
|
| Pl. 3. Pers.
|
bāiulābant
|
bāiulārent
|
bāiulābantur
|
bāiulārentur
|
| Text
|
| Futur I
|
|
|
Aktiv
|
Passiv
|
| Person
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
| Sg. 1. Pers.
|
bāiulābō
|
|
bāiulābor
|
|
| Sg. 2. Pers.
|
bāiulābis
|
bāiulāberis
|
| Sg. 3. Pers.
|
bāiulābit
|
bāiulābitur
|
| Pl. 1. Pers.
|
bāiulābimus
|
bāiulābimur
|
| Pl. 2. Pers.
|
bāiulābitis
|
bāiulābiminī
|
| Pl. 3. Pers.
|
bāiulābunt
|
bāiulābuntur
|
| Text
|
| Perfekt
|
|
|
Aktiv
|
Passiv
|
| Person
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
| Sg. 1. Pers.
|
bāiulāvī
|
bāiulāverim
|
bāiulātus, -a, -um sum
|
bāiulātus, -a, -um sim
|
| Sg. 2. Pers.
|
bāiulāvistī
|
bāiulāveris
|
bāiulātus, -a, -um es
|
bāiulātus, -a, -um sīs
|
| Sg. 3. Pers.
|
bāiulāvit
|
bāiulāverit
|
bāiulātus, -a, -um est
|
bāiulātus, -a, -um sit
|
| Pl. 1. Pers.
|
bāiulāvimus
|
bāiulāverimus
|
bāiulātī, -ae, -a sumus
|
bāiulātī, -ae, -a sīmus
|
| Pl. 2. Pers.
|
bāiulāvistis
|
bāiulāveritis
|
bāiulātī, -ae, -a estis
|
bāiulātī, -ae, -a sītis
|
| Pl. 3. Pers.
|
bāiulāvērunt
|
bāiulāverint
|
bāiulātī, -ae, -a sunt
|
bāiulātī, -ae, -a sint
|
| Text
|
| Plusquamperfekt
|
|
|
Aktiv
|
Passiv
|
| Person
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
| Sg. 1. Pers.
|
bāiulāveram
|
bāiulāvissem
|
bāiulātus, -a, -um eram
|
bāiulātus, -a, -um essem
|
| Sg. 2. Pers.
|
bāiulāverās
|
bāiulāvissēs
|
bāiulātus, -a, -um erās
|
bāiulātus, -a, -um essēs
|
| Sg. 3. Pers.
|
bāiulāverat
|
bāiulāvisset
|
bāiulātus, -a, -um erat
|
bāiulātus, -a, -um esset
|
| Pl. 1. Pers.
|
bāiulāverāmus
|
bāiulāvissēmus
|
bāiulātī, -ae, -a erāmus
|
bāiulātī, -ae, -a essēmus
|
| Pl. 2. Pers.
|
bāiulāverātis
|
bāiulāvissētis
|
bāiulātī, -ae, -a erātis
|
bāiulātī, -ae, -a essētis
|
| Pl. 3. Pers.
|
bāiulāverant
|
bāiulāvissent
|
bāiulātī, -ae, -a erant
|
bāiulātī, -ae, -a essent
|
| Text
|
| Futur II
|
|
|
Aktiv
|
Passiv
|
| Person
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
| Sg. 1. Pers.
|
bāiulāverō
|
|
bāiulātus, -a, -um erō
|
|
| Sg. 2. Pers.
|
bāiulāveris
|
bāiulātus, -a, -um eris
|
| Sg. 3. Pers.
|
bāiulāverit
|
bāiulātus, -a, -um erit
|
| Pl. 1. Pers.
|
bāiulāverimus
|
bāiulātī, -ae, -a erimus
|
| Pl. 2. Pers.
|
bāiulāveritis
|
bāiulātī, -ae, -a eritis
|
| Pl. 3. Pers.
|
bāiulāverint
|
bāiulātī, -ae, -a erunt
|
