парали́ч • (paralíč) m inan (genitive паралича́, nominative plural параличи́, genitive plural параличе́й)
singular | plural | |
---|---|---|
nominative | парали́ч paralíč |
параличи́ paraličí |
genitive | паралича́ paraličá |
параличе́й paraličéj |
dative | параличу́ paraličú |
паралича́м paraličám |
accusative | парали́ч paralíč |
параличи́ paraličí |
instrumental | параличо́м paraličóm |
паралича́ми paraličámi |
prepositional | параличе́ paraličé |
паралича́х paraličáx |