բարձ (barj, “seat of honor; dignity”) + -ա- (-a-) + ձգիմ (jgim, “crave”) + -ութիւն (-utʻiwn, “-ing”)
բարձաձգութիւն • (barjajgutʻiwn)
singular | plural | ||
---|---|---|---|
nominative | բարձաձգութիւն (barjajgutʻiwn) | բարձաձգութիւնք (barjajgutʻiwnkʻ) | |
genitive | բարձաձգութեան (barjajgutʻean) | բարձաձգութեանց (barjajgutʻeancʻ) | |
dative | բարձաձգութեան (barjajgutʻean) | բարձաձգութեանց (barjajgutʻeancʻ) | |
accusative | բարձաձգութիւն (barjajgutʻiwn) | բարձաձգութիւնս (barjajgutʻiwns) | |
ablative | բարձաձգութենէ (barjajgutʻenē) | բարձաձգութեանց (barjajgutʻeancʻ) | |
instrumental | բարձաձգութեամբ (barjajgutʻeamb) | բարձաձգութեամբք (barjajgutʻeambkʻ) | |
locative | բարձաձգութեան (barjajgutʻean) | բարձաձգութիւնս (barjajgutʻiwns) |