dē- + ruptus (“broken, burst”)
dēruptus (feminine dērupta, neuter dēruptum, comparative dēruptior); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dēruptus | dērupta | dēruptum | dēruptī | dēruptae | dērupta | |
genitive | dēruptī | dēruptae | dēruptī | dēruptōrum | dēruptārum | dēruptōrum | |
dative | dēruptō | dēruptae | dēruptō | dēruptīs | |||
accusative | dēruptum | dēruptam | dēruptum | dēruptōs | dēruptās | dērupta | |
ablative | dēruptō | dēruptā | dēruptō | dēruptīs | |||
vocative | dērupte | dērupta | dēruptum | dēruptī | dēruptae | dērupta |