desecro

Hello, you have come here looking for the meaning of the word desecro. In DICTIOUS you will not only get to know all the dictionary meanings for the word desecro, but we will also tell you about its etymology, its characteristics and you will know how to say desecro in singular and plural. Everything you need to know about the word desecro you have here. The definition of the word desecro will help you to be more precise and correct when speaking or writing your texts. Knowing the definition ofdesecro, as well as those of other words, enriches your vocabulary and provides you with more and better linguistic resources.

Latin

Pronunciation

Verb

dēsecrō (present infinitive dēsecrāre, perfect active dēsecrāvī, supine dēsecrātum); first conjugation

  1. Alternative form of dēsacrō

Conjugation

   Conjugation of dēsecrō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dēsecrō dēsecrās dēsecrat dēsecrāmus dēsecrātis dēsecrant
imperfect dēsecrābam dēsecrābās dēsecrābat dēsecrābāmus dēsecrābātis dēsecrābant
future dēsecrābō dēsecrābis dēsecrābit dēsecrābimus dēsecrābitis dēsecrābunt
perfect dēsecrāvī dēsecrāvistī dēsecrāvit dēsecrāvimus dēsecrāvistis dēsecrāvēre,
dēsecrāvērunt
pluperfect dēsecrāveram dēsecrāverās dēsecrāverat dēsecrāverāmus dēsecrāverātis dēsecrāverant
future perfect dēsecrāverō dēsecrāveris dēsecrāverit dēsecrāverimus dēsecrāveritis dēsecrāverint
passive present dēsecror dēsecrāre,
dēsecrāris 		dēsecrātur dēsecrāmur dēsecrāminī dēsecrantur
imperfect dēsecrābar dēsecrābāre,
dēsecrābāris 		dēsecrābātur dēsecrābāmur dēsecrābāminī dēsecrābantur
future dēsecrābor dēsecrābere,
dēsecrāberis 		dēsecrābitur dēsecrābimur dēsecrābiminī dēsecrābuntur
perfect dēsecrātus + present active indicative of sum
pluperfect dēsecrātus + imperfect active indicative of sum
future perfect dēsecrātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dēsecrem dēsecrēs dēsecret dēsecrēmus dēsecrētis dēsecrent
imperfect dēsecrārem dēsecrārēs dēsecrāret dēsecrārēmus dēsecrārētis dēsecrārent
perfect dēsecrāverim dēsecrāverīs dēsecrāverit dēsecrāverīmus dēsecrāverītis dēsecrāverint
pluperfect dēsecrāvissem dēsecrāvissēs dēsecrāvisset dēsecrāvissēmus dēsecrāvissētis dēsecrāvissent
passive present dēsecrer dēsecrēre,
dēsecrēris 		dēsecrētur dēsecrēmur dēsecrēminī dēsecrentur
imperfect dēsecrārer dēsecrārēre,
dēsecrārēris 		dēsecrārētur dēsecrārēmur dēsecrārēminī dēsecrārentur
perfect dēsecrātus + present active subjunctive of sum
pluperfect dēsecrātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — dēsecrā — — dēsecrāte —
future — dēsecrātō dēsecrātō — dēsecrātōte dēsecrantō
passive present — dēsecrāre — — dēsecrāminī —
future — dēsecrātor dēsecrātor — — dēsecrantor
non-finite forms infinitive participle
active passive active passive
present dēsecrāre dēsecrārī dēsecrāns —
future dēsecrātūrum esse dēsecrātum īrī dēsecrātūrus dēsecrandus
perfect dēsecrāvisse dēsecrātum esse — dēsecrātus
future perfect — dēsecrātum fore — —
perfect potential dēsecrātūrum fuisse — — —
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
dēsecrandī dēsecrandō dēsecrandum dēsecrandō dēsecrātum dēsecrātū

References

  • “desecro”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • desecro in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
Wikious
Boobota
Sagapedia