From iztulko(t) (“to interpret, to translate”) + -šana (with iztulkot from iz- + tulkot (“to interpret, to translate”).
Audio: | (file) |
iztulkošana f (4th declension)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | iztulkošana | iztulkošanas |
accusative (akuzatīvs) | iztulkošanu | iztulkošanas |
genitive (ģenitīvs) | iztulkošanas | iztulkošanu |
dative (datīvs) | iztulkošanai | iztulkošanām |
instrumental (instrumentālis) | iztulkošanu | iztulkošanām |
locative (lokatīvs) | iztulkošanā | iztulkošanās |
vocative (vokatīvs) | iztulkošana | iztulkošanas |