From monēta (“mint, money”) + -ārius (“-ary: forming adjectives”), from the presence of the Roman mint at the Templum Iunonis Monetae (“Temple of Juno Moneta”) from 273 BC to AD 84, q.v.
monētārius (feminine monētāria, neuter monētārium); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | monētārius | monētāria | monētārium | monētāriī | monētāriae | monētāria | |
genitive | monētāriī | monētāriae | monētāriī | monētāriōrum | monētāriārum | monētāriōrum | |
dative | monētāriō | monētāriae | monētāriō | monētāriīs | |||
accusative | monētārium | monētāriam | monētārium | monētāriōs | monētāriās | monētāria | |
ablative | monētāriō | monētāriā | monētāriō | monētāriīs | |||
vocative | monētārie | monētāria | monētārium | monētāriī | monētāriae | monētāria |
monētārius m (genitive monētāriī or monētārī); second declension
Second-declension noun.
singular | plural | |
---|---|---|
nominative | monētārius | monētāriī |
genitive | monētāriī monētārī1 |
monētāriōrum |
dative | monētāriō | monētāriīs |
accusative | monētārium | monētāriōs |
ablative | monētāriō | monētāriīs |
vocative | monētārie | monētāriī |
1Found in older Latin (until the Augustan Age).