From naids (“hate”) + -nieks.
naidnieks m (1st declension, feminine form: naidniece)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | naidnieks | naidnieki |
accusative (akuzatīvs) | naidnieku | naidniekus |
genitive (ģenitīvs) | naidnieka | naidnieku |
dative (datīvs) | naidniekam | naidniekiem |
instrumental (instrumentālis) | naidnieku | naidniekiem |
locative (lokatīvs) | naidniekā | naidniekos |
vocative (vokatīvs) | naidniek | naidnieki |