From वत्स (vatsa), from Proto-Indo-Iranian *watsás, from Proto-Indo-European *wétos + *-ós. Cognate with Ancient Greek ἔτος (étos, “year”).
वत्सर • (vatsara) stem, m
singular | dual | plural | |
---|---|---|---|
nominative | वत्सरः (vatsaraḥ) | वत्सरौ (vatsarau) वत्सरा¹ (vatsarā¹) |
वत्सराः (vatsarāḥ) वत्सरासः¹ (vatsarāsaḥ¹) |
accusative | वत्सरम् (vatsaram) | वत्सरौ (vatsarau) वत्सरा¹ (vatsarā¹) |
वत्सरान् (vatsarān) |
instrumental | वत्सरेण (vatsareṇa) | वत्सराभ्याम् (vatsarābhyām) | वत्सरैः (vatsaraiḥ) वत्सरेभिः¹ (vatsarebhiḥ¹) |
dative | वत्सराय (vatsarāya) | वत्सराभ्याम् (vatsarābhyām) | वत्सरेभ्यः (vatsarebhyaḥ) |
ablative | वत्सरात् (vatsarāt) | वत्सराभ्याम् (vatsarābhyām) | वत्सरेभ्यः (vatsarebhyaḥ) |
genitive | वत्सरस्य (vatsarasya) | वत्सरयोः (vatsarayoḥ) | वत्सराणाम् (vatsarāṇām) |
locative | वत्सरे (vatsare) | वत्सरयोः (vatsarayoḥ) | वत्सरेषु (vatsareṣu) |
vocative | वत्सर (vatsara) | वत्सरौ (vatsarau) वत्सरा¹ (vatsarā¹) |
वत्सराः (vatsarāḥ) वत्सरासः¹ (vatsarāsaḥ¹) |