From the same stem as the verb īgt (“to be sullen, surly, angry”) with an extra suffix -n.[1]
īgns (definite īgnais, comparative īgnāks, superlative visīgnākais, adverb īgni)
masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) | ||||||
nominative (nominatīvs) | īgns | īgni | īgna | īgnas | |||||
accusative (akuzatīvs) | īgnu | īgnus | īgnu | īgnas | |||||
genitive (ģenitīvs) | īgna | īgnu | īgnas | īgnu | |||||
dative (datīvs) | īgnam | īgniem | īgnai | īgnām | |||||
instrumental (instrumentālis) | īgnu | īgniem | īgnu | īgnām | |||||
locative (lokatīvs) | īgnā | īgnos | īgnā | īgnās | |||||
vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||