Future active participle of adcumbō.
adcubitūrus (feminine adcubitūra, neuter adcubitūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | adcubitūrus | adcubitūra | adcubitūrum | adcubitūrī | adcubitūrae | adcubitūra | |
genitive | adcubitūrī | adcubitūrae | adcubitūrī | adcubitūrōrum | adcubitūrārum | adcubitūrōrum | |
dative | adcubitūrō | adcubitūrae | adcubitūrō | adcubitūrīs | |||
accusative | adcubitūrum | adcubitūram | adcubitūrum | adcubitūrōs | adcubitūrās | adcubitūra | |
ablative | adcubitūrō | adcubitūrā | adcubitūrō | adcubitūrīs | |||
vocative | adcubitūre | adcubitūra | adcubitūrum | adcubitūrī | adcubitūrae | adcubitūra |