From aurūgō (“jaundice”) + -ō.
aurūginō (present infinitive aurūgināre); first conjugation, no passive, no perfect or supine stem
indicative | singular | plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
first | second | third | first | second | third | ||
active | present | aurūginō | aurūginās | aurūginat | aurūgināmus | aurūginātis | aurūginant |
imperfect | aurūginābam | aurūginābās | aurūginābat | aurūginābāmus | aurūginābātis | aurūginābant | |
future | aurūginābō | aurūginābis | aurūginābit | aurūginābimus | aurūginābitis | aurūginābunt | |
subjunctive | singular | plural | |||||
first | second | third | first | second | third | ||
active | present | aurūginem | aurūginēs | aurūginet | aurūginēmus | aurūginētis | aurūginent |
imperfect | aurūginārem | aurūginārēs | aurūgināret | aurūginārēmus | aurūginārētis | aurūginārent | |
imperative | singular | plural | |||||
first | second | third | first | second | third | ||
active | present | — | aurūginā | — | — | aurūgināte | — |
future | — | aurūginātō | aurūginātō | — | aurūginātōte | aurūginantō | |
non-finite forms | active | passive | |||||
present | perfect | future | present | perfect | future | ||
infinitives | aurūgināre | — | — | — | — | — | |
participles | aurūgināns | — | — | — | — | — | |
verbal nouns | gerund | supine | |||||
genitive | dative | accusative | ablative | accusative | ablative | ||
aurūginandī | aurūginandō | aurūginandum | aurūginandō | — | — |