From dēcernō (“decide, determine”).
dēcrētōrius (feminine dēcrētōria, neuter dēcrētōrium); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dēcrētōrius | dēcrētōria | dēcrētōrium | dēcrētōriī | dēcrētōriae | dēcrētōria | |
genitive | dēcrētōriī | dēcrētōriae | dēcrētōriī | dēcrētōriōrum | dēcrētōriārum | dēcrētōriōrum | |
dative | dēcrētōriō | dēcrētōriae | dēcrētōriō | dēcrētōriīs | |||
accusative | dēcrētōrium | dēcrētōriam | dēcrētōrium | dēcrētōriōs | dēcrētōriās | dēcrētōria | |
ablative | dēcrētōriō | dēcrētōriā | dēcrētōriō | dēcrētōriīs | |||
vocative | dēcrētōrie | dēcrētōria | dēcrētōrium | dēcrētōriī | dēcrētōriae | dēcrētōria |