Perfect passive participle of dēterminō.
dēterminātus (feminine dētermināta, neuter dēterminātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dēterminātus | dētermināta | dēterminātum | dēterminātī | dēterminātae | dētermināta | |
genitive | dēterminātī | dēterminātae | dēterminātī | dēterminātōrum | dēterminātārum | dēterminātōrum | |
dative | dēterminātō | dēterminātae | dēterminātō | dēterminātīs | |||
accusative | dēterminātum | dēterminātam | dēterminātum | dēterminātōs | dēterminātās | dētermināta | |
ablative | dēterminātō | dēterminātā | dēterminātō | dēterminātīs | |||
vocative | dētermināte | dētermināta | dēterminātum | dēterminātī | dēterminātae | dētermināta |