From dibināt (“to found, to establish”) + -ājs.
dibinātājs m (1st declension, feminine form: dibinātāja)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | dibinātājs | dibinātāji |
| accusative (akuzatīvs) | dibinātāju | dibinātājus |
| genitive (ģenitīvs) | dibinātāja | dibinātāju |
| dative (datīvs) | dibinātājam | dibinātājiem |
| instrumental (instrumentālis) | dibinātāju | dibinātājiem |
| locative (lokatīvs) | dibinātājā | dibinātājos |
| vocative (vokatīvs) | dibinātāj | dibinātāji |