From dīgestus (“separated, dissolved”) + -īvus.
dīgestīvus (feminine dīgestīva, neuter dīgestīvum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dīgestīvus | dīgestīva | dīgestīvum | dīgestīvī | dīgestīvae | dīgestīva | |
genitive | dīgestīvī | dīgestīvae | dīgestīvī | dīgestīvōrum | dīgestīvārum | dīgestīvōrum | |
dative | dīgestīvō | dīgestīvae | dīgestīvō | dīgestīvīs | |||
accusative | dīgestīvum | dīgestīvam | dīgestīvum | dīgestīvōs | dīgestīvās | dīgestīva | |
ablative | dīgestīvō | dīgestīvā | dīgestīvō | dīgestīvīs | |||
vocative | dīgestīve | dīgestīva | dīgestīvum | dīgestīvī | dīgestīvae | dīgestīva |