Perfect active participle of dīmētior.
dīmēnsus (feminine dīmēnsa, neuter dīmēnsum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dīmēnsus | dīmēnsa | dīmēnsum | dīmēnsī | dīmēnsae | dīmēnsa | |
genitive | dīmēnsī | dīmēnsae | dīmēnsī | dīmēnsōrum | dīmēnsārum | dīmēnsōrum | |
dative | dīmēnsō | dīmēnsae | dīmēnsō | dīmēnsīs | |||
accusative | dīmēnsum | dīmēnsam | dīmēnsum | dīmēnsōs | dīmēnsās | dīmēnsa | |
ablative | dīmēnsō | dīmēnsā | dīmēnsō | dīmēnsīs | |||
vocative | dīmēnse | dīmēnsa | dīmēnsum | dīmēnsī | dīmēnsae | dīmēnsa |