Perfect passive participle of dīvāricō.
dīvāricātus (feminine dīvāricāta, neuter dīvāricātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dīvāricātus | dīvāricāta | dīvāricātum | dīvāricātī | dīvāricātae | dīvāricāta | |
genitive | dīvāricātī | dīvāricātae | dīvāricātī | dīvāricātōrum | dīvāricātārum | dīvāricātōrum | |
dative | dīvāricātō | dīvāricātae | dīvāricātō | dīvāricātīs | |||
accusative | dīvāricātum | dīvāricātam | dīvāricātum | dīvāricātōs | dīvāricātās | dīvāricāta | |
ablative | dīvāricātō | dīvāricātā | dīvāricātō | dīvāricātīs | |||
vocative | dīvāricāte | dīvāricāta | dīvāricātum | dīvāricātī | dīvāricātae | dīvāricāta |