Future active participle of indicō (“ indicate, point out”).
indicātūrus (feminine indicātūra, neuter indicātūrum); first/second-declension participle
{{rfdef}}
.First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | indicātūrus | indicātūra | indicātūrum | indicātūrī | indicātūrae | indicātūra | |
genitive | indicātūrī | indicātūrae | indicātūrī | indicātūrōrum | indicātūrārum | indicātūrōrum | |
dative | indicātūrō | indicātūrae | indicātūrō | indicātūrīs | |||
accusative | indicātūrum | indicātūram | indicātūrum | indicātūrōs | indicātūrās | indicātūra | |
ablative | indicātūrō | indicātūrā | indicātūrō | indicātūrīs | |||
vocative | indicātūre | indicātūra | indicātūrum | indicātūrī | indicātūrae | indicātūra |