Perfect passive participle of interstinguō.
interstīnctus (feminine interstīncta, neuter interstīnctum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | interstīnctus | interstīncta | interstīnctum | interstīnctī | interstīnctae | interstīncta | |
genitive | interstīnctī | interstīnctae | interstīnctī | interstīnctōrum | interstīnctārum | interstīnctōrum | |
dative | interstīnctō | interstīnctae | interstīnctō | interstīnctīs | |||
accusative | interstīnctum | interstīnctam | interstīnctum | interstīnctōs | interstīnctās | interstīncta | |
ablative | interstīnctō | interstīnctā | interstīnctō | interstīnctīs | |||
vocative | interstīncte | interstīncta | interstīnctum | interstīnctī | interstīnctae | interstīncta |