Perfect passive participle of intingō.
intīnctus (feminine intīncta, neuter intīnctum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | intīnctus | intīncta | intīnctum | intīnctī | intīnctae | intīncta | |
genitive | intīnctī | intīnctae | intīnctī | intīnctōrum | intīnctārum | intīnctōrum | |
dative | intīnctō | intīnctae | intīnctō | intīnctīs | |||
accusative | intīnctum | intīnctam | intīnctum | intīnctōs | intīnctās | intīncta | |
ablative | intīnctō | intīnctā | intīnctō | intīnctīs | |||
vocative | intīncte | intīncta | intīnctum | intīnctī | intīnctae | intīncta |