From margō, marginis (“margin”) + -ātus (“-ed”); or alternatively, from the perfect passive participle of marginō (“to furnish with a margin, enclose with a margin”).
marginātus (feminine margināta, neuter marginātum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | marginātus | margināta | marginātum | marginātī | marginātae | margināta | |
genitive | marginātī | marginātae | marginātī | marginātōrum | marginātārum | marginātōrum | |
dative | marginātō | marginātae | marginātō | marginātīs | |||
accusative | marginātum | marginātam | marginātum | marginātōs | marginātās | margināta | |
ablative | marginātō | marginātā | marginātō | marginātīs | |||
vocative | margināte | margināta | marginātum | marginātī | marginātae | margināta |