Perfect passive participle of obnūbilō.
obnūbilātus (feminine obnūbilāta, neuter obnūbilātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | obnūbilātus | obnūbilāta | obnūbilātum | obnūbilātī | obnūbilātae | obnūbilāta | |
Genitive | obnūbilātī | obnūbilātae | obnūbilātī | obnūbilātōrum | obnūbilātārum | obnūbilātōrum | |
Dative | obnūbilātō | obnūbilātō | obnūbilātīs | ||||
Accusative | obnūbilātum | obnūbilātam | obnūbilātum | obnūbilātōs | obnūbilātās | obnūbilāta | |
Ablative | obnūbilātō | obnūbilātā | obnūbilātō | obnūbilātīs | |||
Vocative | obnūbilāte | obnūbilāta | obnūbilātum | obnūbilātī | obnūbilātae | obnūbilāta |