Perfect passive participle of obnūbilō.
obnūbilātus (feminine obnūbilāta, neuter obnūbilātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | obnūbilātus | obnūbilāta | obnūbilātum | obnūbilātī | obnūbilātae | obnūbilāta | |
genitive | obnūbilātī | obnūbilātae | obnūbilātī | obnūbilātōrum | obnūbilātārum | obnūbilātōrum | |
dative | obnūbilātō | obnūbilātae | obnūbilātō | obnūbilātīs | |||
accusative | obnūbilātum | obnūbilātam | obnūbilātum | obnūbilātōs | obnūbilātās | obnūbilāta | |
ablative | obnūbilātō | obnūbilātā | obnūbilātō | obnūbilātīs | |||
vocative | obnūbilāte | obnūbilāta | obnūbilātum | obnūbilātī | obnūbilātae | obnūbilāta |