From reizināt (“to multiply”) + -ājs.
reizinātājs m (1st declension, feminine form: reizinātāja)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | reizinātājs | reizinātāji |
| genitive (ģenitīvs) | reizinātāja | reizinātāju |
| dative (datīvs) | reizinātājam | reizinātājiem |
| accusative (akuzatīvs) | reizinātāju | reizinātājus |
| instrumental (instrumentālis) | reizinātāju | reizinātājiem |
| locative (lokatīvs) | reizinātājā | reizinātājos |
| vocative (vokatīvs) | reizinātāj | reizinātāji |