Via other European languages, ultimately borrowed from Latin synōnymum, from Ancient Greek συνώνυμον (sunṓnumon), neuter singular form of συνώνυμος (sunṓnumos, “synonymous”), from σύν (sún, “with”) and ὄνομα (ónoma, “name”).
sinonīms m (1st declension)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | sinonīms | sinonīmi |
accusative (akuzatīvs) | sinonīmu | sinonīmus |
genitive (ģenitīvs) | sinonīma | sinonīmu |
dative (datīvs) | sinonīmam | sinonīmiem |
instrumental (instrumentālis) | sinonīmu | sinonīmiem |
locative (lokatīvs) | sinonīmā | sinonīmos |
vocative (vokatīvs) | sinonīm | sinonīmi |
sinonīms (definite sinonīmais, adverb sinonīmi)
masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) | ||||||
nominative (nominatīvs) | sinonīms | sinonīmi | sinonīma | sinonīmas | |||||
accusative (akuzatīvs) | sinonīmu | sinonīmus | sinonīmu | sinonīmas | |||||
genitive (ģenitīvs) | sinonīma | sinonīmu | sinonīmas | sinonīmu | |||||
dative (datīvs) | sinonīmam | sinonīmiem | sinonīmai | sinonīmām | |||||
instrumental (instrumentālis) | sinonīmu | sinonīmiem | sinonīmu | sinonīmām | |||||
locative (lokatīvs) | sinonīmā | sinonīmos | sinonīmā | sinonīmās | |||||
vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||