Via other European languages, ultimately borrowed from Latin substantīvus (“substantive, self-existent”).
substantīvs m (1st declension)
Apparently, substantīvs is used only in technical (linguistic) writings; in most contexts, its synonym lietvārds is preferred.
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | substantīvs | substantīvi |
genitive (ģenitīvs) | substantīva | substantīvu |
dative (datīvs) | substantīvam | substantīviem |
accusative (akuzatīvs) | substantīvu | substantīvus |
instrumental (instrumentālis) | substantīvu | substantīviem |
locative (lokatīvs) | substantīvā | substantīvos |
vocative (vokatīvs) | substantīv | substantīvi |
(parts of speech) runas daļas; īpašības vārds / adjektīvs, apstākļa vārds / adverbs, artikuls, saiklis / konjunkcija, izsauksmes vārds / interjekcija, lietvārds / substantīvs, skaitļa vārds / numerālis, partikula, prievārds / prepozīcija, vietniekvārds / pronomens, darbības vārds / verbs (Category: lv:Parts of speech)