From tempestās (“time, season”) + -īvus.
tempestīvus (feminine tempestīva, neuter tempestīvum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | tempestīvus | tempestīva | tempestīvum | tempestīvī | tempestīvae | tempestīva | |
Genitive | tempestīvī | tempestīvae | tempestīvī | tempestīvōrum | tempestīvārum | tempestīvōrum | |
Dative | tempestīvō | tempestīvō | tempestīvīs | ||||
Accusative | tempestīvum | tempestīvam | tempestīvum | tempestīvōs | tempestīvās | tempestīva | |
Ablative | tempestīvō | tempestīvā | tempestīvō | tempestīvīs | |||
Vocative | tempestīve | tempestīva | tempestīvum | tempestīvī | tempestīvae | tempestīva |