From юнак (junak) + -цтво (-ctvo). Semantic loan from Serbo-Croatian јунаштво / junaštvo.
юнацтво (junactvo) n
singular | plural | |
---|---|---|
nominative | юнацтво (junactvo) | юнацтва (junactva) |
genitive | юнацтва (junactva) | юнацтвох (junactvox) |
dative | юнацтву (junactvu) | юнацтвом (junactvom) |
accusative | юнацтво (junactvo) | юнацтва (junactva) |
instrumental | юнацтвом (junactvom) | юнацтвами (junactvami) |
locative | юнацтве (junactve) | юнацтвох (junactvox) |
vocative | юнацтво (junactvo) | юнацтва (junactva) |
From юна́к (junák) + -цтво (-ctvo).
юна́цтво • (junáctvo) n inan (genitive юна́цтва, uncountable, relational adjective юна́цький)
singular | |
---|---|
nominative | юна́цтво junáctvo |
genitive | юна́цтва junáctva |
dative | юна́цтву junáctvu |
accusative | юна́цтво junáctvo |
instrumental | юна́цтвом junáctvom |
locative | юна́цтві junáctvi |
vocative | юна́цтво junáctvo |