From Proto-Baltic *lētas, from Proto-Indo-European *leh₁- (“to let, to allow, to permit, to tolerate”) (whence also Latvian lēns (“slow”), q.v.) with an extra suffix -to. The semantic evolution was probably: “loose, slack, tired” (“allowed to go down”) > “slow” > “light, easy” (the basic meaning in 17th-century texts) > “easy to purchase” > “cheap” (by the mid-18th century). The earlier meaning of “light, easy” can still be seen in compounds like lētticīgs (“credulous; who believes easily”) and in some uses of the adverbial form lēti. Cognates include Lithuanian lė̃tas (“slow, calm, gentle”), Latin lētum (“death, end, ruin”).[1]
lēts (definite lētais, comparative lētāks, superlative vislētākais, adverb lēti)
masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) | ||||||
nominative (nominatīvs) | lēts | lēti | lēta | lētas | |||||
accusative (akuzatīvs) | lētu | lētus | lētu | lētas | |||||
genitive (ģenitīvs) | lēta | lētu | lētas | lētu | |||||
dative (datīvs) | lētam | lētiem | lētai | lētām | |||||
instrumental (instrumentālis) | lētu | lētiem | lētu | lētām | |||||
locative (lokatīvs) | lētā | lētos | lētā | lētās | |||||
vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||