supradico

Hello, you have come here looking for the meaning of the word supradico. In DICTIOUS you will not only get to know all the dictionary meanings for the word supradico, but we will also tell you about its etymology, its characteristics and you will know how to say supradico in singular and plural. Everything you need to know about the word supradico you have here. The definition of the word supradico will help you to be more precise and correct when speaking or writing your texts. Knowing the definition ofsupradico, as well as those of other words, enriches your vocabulary and provides you with more and better linguistic resources.

Latin

Etymology

From suprā +‎ dīcō (say).

Pronunciation

Verb

suprādīcō (present infinitive suprādīcere, perfect active suprādīxī, supine suprādictum); third conjugation, irregular short imperative

  1. Alternative form of superdīcō

Conjugation

   Conjugation of suprādīcō (third conjugation, irregular short imperative)
indicative singular plural
first second third first second third
active present suprādīcō suprādīcis suprādīcit suprādīcimus suprādīcitis suprādīcunt
imperfect suprādīcēbam suprādīcēbās suprādīcēbat suprādīcēbāmus suprādīcēbātis suprādīcēbant
future suprādīcam suprādīcēs suprādīcet suprādīcēmus suprādīcētis suprādīcent
perfect suprādīxī suprādīxistī suprādīxit suprādīximus suprādīxistis suprādīxērunt,
suprādīxēre
pluperfect suprādīxeram suprādīxerās suprādīxerat suprādīxerāmus suprādīxerātis suprādīxerant
future perfect suprādīxerō suprādīxeris suprādīxerit suprādīxerimus suprādīxeritis suprādīxerint
passive present suprādīcor suprādīceris,
suprādīcere
suprādīcitur suprādīcimur suprādīciminī suprādīcuntur
imperfect suprādīcēbar suprādīcēbāris,
suprādīcēbāre
suprādīcēbātur suprādīcēbāmur suprādīcēbāminī suprādīcēbantur
future suprādīcar suprādīcēris,
suprādīcēre
suprādīcētur suprādīcēmur suprādīcēminī suprādīcentur
perfect suprādictus + present active indicative of sum
pluperfect suprādictus + imperfect active indicative of sum
future perfect suprādictus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present suprādīcam suprādīcās suprādīcat suprādīcāmus suprādīcātis suprādīcant
imperfect suprādīcerem suprādīcerēs suprādīceret suprādīcerēmus suprādīcerētis suprādīcerent
perfect suprādīxerim suprādīxerīs suprādīxerit suprādīxerīmus suprādīxerītis suprādīxerint
pluperfect suprādīxissem suprādīxissēs suprādīxisset suprādīxissēmus suprādīxissētis suprādīxissent
passive present suprādīcar suprādīcāris,
suprādīcāre
suprādīcātur suprādīcāmur suprādīcāminī suprādīcantur
imperfect suprādīcerer suprādīcerēris,
suprādīcerēre
suprādīcerētur suprādīcerēmur suprādīcerēminī suprādīcerentur
perfect suprādictus + present active subjunctive of sum
pluperfect suprādictus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present suprādīc,
suprādīce1
suprādīcite
future suprādīcitō suprādīcitō suprādīcitōte suprādīcuntō
passive present suprādīcere suprādīciminī
future suprādīcitor suprādīcitor suprādīcuntor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives suprādīcere suprādīxisse suprādictūrum esse suprādīcī suprādictum esse suprādictum īrī
participles suprādīcēns suprādictūrus suprādictus suprādīcendus,
suprādīcundus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
suprādīcendī suprādīcendō suprādīcendum suprādīcendō suprādictum suprādictū

1Archaic.