denuntio

Hello, you have come here looking for the meaning of the word denuntio. In DICTIOUS you will not only get to know all the dictionary meanings for the word denuntio, but we will also tell you about its etymology, its characteristics and you will know how to say denuntio in singular and plural. Everything you need to know about the word denuntio you have here. The definition of the word denuntio will help you to be more precise and correct when speaking or writing your texts. Knowing the definition ofdenuntio, as well as those of other words, enriches your vocabulary and provides you with more and better linguistic resources.

Latin

Etymology

From Latin dē- (“of, from”) +‎ nūntiō (“I announce, report”).

Pronunciation

Verb

dēnūntiō (present infinitive dēnūntiāre, perfect active dēnūntiāvī, supine dēnūntiātum); first conjugation

  1. to announce (officially)
    Synonyms: adnūntiō, nūntiō, indicō, prōdō, renūntiō, profiteor, ēdīcō, praedicō, nū̆ncupō, cōntiōnor, referō
  2. to declare
  3. to summon

Conjugation

   Conjugation of dēnūntiō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dēnūntiō dēnūntiās dēnūntiat dēnūntiāmus dēnūntiātis dēnūntiant
imperfect dēnūntiābam dēnūntiābās dēnūntiābat dēnūntiābāmus dēnūntiābātis dēnūntiābant
future dēnūntiābō dēnūntiābis dēnūntiābit dēnūntiābimus dēnūntiābitis dēnūntiābunt
perfect dēnūntiāvī dēnūntiāvistī,
dēnūntiāstī1 		dēnūntiāvit,
dēnūntiāt1 		dēnūntiāvimus,
dēnūntiāmus1 		dēnūntiāvistis,
dēnūntiāstis1 		dēnūntiāvērunt,
dēnūntiāvēre,
dēnūntiārunt1
pluperfect dēnūntiāveram,
dēnūntiāram1 		dēnūntiāverās,
dēnūntiārās1 		dēnūntiāverat,
dēnūntiārat1 		dēnūntiāverāmus,
dēnūntiārāmus1 		dēnūntiāverātis,
dēnūntiārātis1 		dēnūntiāverant,
dēnūntiārant1
future perfect dēnūntiāverō,
dēnūntiārō1 		dēnūntiāveris,
dēnūntiāris1 		dēnūntiāverit,
dēnūntiārit1 		dēnūntiāverimus,
dēnūntiārimus1 		dēnūntiāveritis,
dēnūntiāritis1 		dēnūntiāverint,
dēnūntiārint1
passive present dēnūntior dēnūntiāris,
dēnūntiāre 		dēnūntiātur dēnūntiāmur dēnūntiāminī dēnūntiantur
imperfect dēnūntiābar dēnūntiābāris,
dēnūntiābāre 		dēnūntiābātur dēnūntiābāmur dēnūntiābāminī dēnūntiābantur
future dēnūntiābor dēnūntiāberis,
dēnūntiābere 		dēnūntiābitur dēnūntiābimur dēnūntiābiminī dēnūntiābuntur
perfect dēnūntiātus + present active indicative of sum
pluperfect dēnūntiātus + imperfect active indicative of sum
future perfect dēnūntiātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dēnūntiem dēnūntiēs dēnūntiet dēnūntiēmus dēnūntiētis dēnūntient
imperfect dēnūntiārem dēnūntiārēs dēnūntiāret dēnūntiārēmus dēnūntiārētis dēnūntiārent
perfect dēnūntiāverim,
dēnūntiārim1 		dēnūntiāverīs,
dēnūntiārīs1 		dēnūntiāverit,
dēnūntiārit1 		dēnūntiāverīmus,
dēnūntiārīmus1 		dēnūntiāverītis,
dēnūntiārītis1 		dēnūntiāverint,
dēnūntiārint1
pluperfect dēnūntiāvissem,
dēnūntiāssem1 		dēnūntiāvissēs,
dēnūntiāssēs1 		dēnūntiāvisset,
dēnūntiāsset1 		dēnūntiāvissēmus,
dēnūntiāssēmus1 		dēnūntiāvissētis,
dēnūntiāssētis1 		dēnūntiāvissent,
dēnūntiāssent1
passive present dēnūntier dēnūntiēris,
dēnūntiēre 		dēnūntiētur dēnūntiēmur dēnūntiēminī dēnūntientur
imperfect dēnūntiārer dēnūntiārēris,
dēnūntiārēre 		dēnūntiārētur dēnūntiārēmur dēnūntiārēminī dēnūntiārentur
perfect dēnūntiātus + present active subjunctive of sum
pluperfect dēnūntiātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — dēnūntiā — — dēnūntiāte —
future — dēnūntiātō dēnūntiātō — dēnūntiātōte dēnūntiantō
passive present — dēnūntiāre — — dēnūntiāminī —
future — dēnūntiātor dēnūntiātor — — dēnūntiantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives dēnūntiāre dēnūntiāvisse,
dēnūntiāsse1 		dēnūntiātūrum esse dēnūntiārī dēnūntiātum esse dēnūntiātum īrī
participles dēnūntiāns — dēnūntiātūrus — dēnūntiātus dēnūntiandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
dēnūntiandī dēnūntiandō dēnūntiandum dēnūntiandō dēnūntiātum dēnūntiātū

1At least one rare poetic syncopated perfect form is attested.

Descendants

References

  • “denuntio”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • “denuntio”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • denuntio in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
  • Carl Meißner, Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book‎, London: Macmillan and Co.
    • to threaten war, carnage: denuntiare bellum, caedem (Sest. 20. 46)
    • to make formal declaration of war: bellum indīcere, denuntiare
Wikious
Boobota
Sagapedia