determino

Hello, you have come here looking for the meaning of the word determino. In DICTIOUS you will not only get to know all the dictionary meanings for the word determino, but we will also tell you about its etymology, its characteristics and you will know how to say determino in singular and plural. Everything you need to know about the word determino you have here. The definition of the word determino will help you to be more precise and correct when speaking or writing your texts. Knowing the definition ofdetermino, as well as those of other words, enriches your vocabulary and provides you with more and better linguistic resources.
See also: determinó and determinò

Catalan

Pronunciation

Verb

determino

  1. first-person singular present indicative of determinar

Galician

Verb

determino

  1. first-person singular present indicative of determinar

Italian

Pronunciation

  • IPA(key): /deˈtɛr.mi.no/
  • Rhymes: -ɛrmino
  • Hyphenation: de‧tèr‧mi‧no

Verb

determino

  1. first-person singular present indicative of determinare

Anagrams

Latin

Etymology

From dē- +‎ terminō (“I limit”), from terminus.

Pronunciation

Verb

dēterminō (present infinitive dētermināre, perfect active dētermināvī, supine dēterminātum); first conjugation

  1. to delimit (set bounds to)
  2. to confine (within limits)
  3. to define
  4. to designate

Conjugation

   Conjugation of dēterminō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dēterminō dēterminās dēterminat dētermināmus dēterminātis dēterminant
imperfect dēterminābam dēterminābās dēterminābat dēterminābāmus dēterminābātis dēterminābant
future dēterminābō dēterminābis dēterminābit dēterminābimus dēterminābitis dēterminābunt
perfect dētermināvī dētermināvistī dētermināvit dētermināvimus dētermināvistis dētermināvērunt,
dētermināvēre
pluperfect dētermināveram dētermināverās dētermināverat dētermināverāmus dētermināverātis dētermināverant
future perfect dētermināverō dētermināveris dētermināverit dētermināverimus dētermināveritis dētermināverint
passive present dēterminor dētermināris,
dētermināre 		dēterminātur dētermināmur dētermināminī dēterminantur
imperfect dēterminābar dēterminābāris,
dēterminābāre 		dēterminābātur dēterminābāmur dēterminābāminī dēterminābantur
future dēterminābor dētermināberis,
dēterminābere 		dēterminābitur dēterminābimur dēterminābiminī dēterminābuntur
perfect dēterminātus + present active indicative of sum
pluperfect dēterminātus + imperfect active indicative of sum
future perfect dēterminātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dēterminem dēterminēs dēterminet dēterminēmus dēterminētis dēterminent
imperfect dēterminārem dēterminārēs dētermināret dēterminārēmus dēterminārētis dēterminārent
perfect dētermināverim dētermināverīs dētermināverit dētermināverīmus dētermināverītis dētermināverint
pluperfect dētermināvissem dētermināvissēs dētermināvisset dētermināvissēmus dētermināvissētis dētermināvissent
passive present dēterminer dēterminēris,
dēterminēre 		dēterminētur dēterminēmur dēterminēminī dēterminentur
imperfect dēterminārer dēterminārēris,
dēterminārēre 		dēterminārētur dēterminārēmur dēterminārēminī dēterminārentur
perfect dēterminātus + present active subjunctive of sum
pluperfect dēterminātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — dēterminā — — dētermināte —
future — dēterminātō dēterminātō — dēterminātōte dēterminantō
passive present — dētermināre — — dētermināminī —
future — dēterminātor dēterminātor — — dēterminantor
non-finite forms infinitive participle
active passive active passive
present dētermināre dēterminārī dētermināns —
future dēterminātūrum esse dēterminātum īrī dēterminātūrus dēterminandus
perfect dētermināvisse dēterminātum esse — dēterminātus
future perfect — dēterminātum fore — —
perfect potential dēterminātūrum fuisse — — —
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
dēterminandī dēterminandō dēterminandum dēterminandō dēterminātum dēterminātū

Derived terms

Descendants

References

  • “determino”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • “determino”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • determino in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Portuguese

Pronunciation

  • Hyphenation: de‧ter‧mi‧no

Verb

determino

  1. first-person singular present indicative of determinar

Spanish

Pronunciation

  • IPA(key): /deteɾˈmino/
  • Rhymes: -ino
  • Syllabification: de‧ter‧mi‧no

Verb

determino

  1. first-person singular present indicative of determinar
Wikious
Boobota
Sagapedia