mensuro

Hello, you have come here looking for the meaning of the word mensuro. In DICTIOUS you will not only get to know all the dictionary meanings for the word mensuro, but we will also tell you about its etymology, its characteristics and you will know how to say mensuro in singular and plural. Everything you need to know about the word mensuro you have here. The definition of the word mensuro will help you to be more precise and correct when speaking or writing your texts. Knowing the definition ofmensuro, as well as those of other words, enriches your vocabulary and provides you with more and better linguistic resources.

Latin

Etymology

From mēnsūra (“a measure”) +‎ -o (verb-forming suffix). Documented from the fourth century CE onward.[1]

Verb

mēnsūrō (present infinitive mēnsūrāre, perfect active mēnsūrāvī, supine mēnsūrātum); first conjugation (Late Latin)

  1. to measure
  2. to estimate

Usage notes

The Classical Latin counterpart was metior.

Conjugation

   Conjugation of mēnsūrō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present mēnsūrō mēnsūrās mēnsūrat mēnsūrāmus mēnsūrātis mēnsūrant
imperfect mēnsūrābam mēnsūrābās mēnsūrābat mēnsūrābāmus mēnsūrābātis mēnsūrābant
future mēnsūrābō mēnsūrābis mēnsūrābit mēnsūrābimus mēnsūrābitis mēnsūrābunt
perfect mēnsūrāvī mēnsūrāvistī mēnsūrāvit mēnsūrāvimus mēnsūrāvistis mēnsūrāvērunt,
mēnsūrāvēre
pluperfect mēnsūrāveram mēnsūrāverās mēnsūrāverat mēnsūrāverāmus mēnsūrāverātis mēnsūrāverant
future perfect mēnsūrāverō mēnsūrāveris mēnsūrāverit mēnsūrāverimus mēnsūrāveritis mēnsūrāverint
passive present mēnsūror mēnsūrāris,
mēnsūrāre 		mēnsūrātur mēnsūrāmur mēnsūrāminī mēnsūrantur
imperfect mēnsūrābar mēnsūrābāris,
mēnsūrābāre 		mēnsūrābātur mēnsūrābāmur mēnsūrābāminī mēnsūrābantur
future mēnsūrābor mēnsūrāberis,
mēnsūrābere 		mēnsūrābitur mēnsūrābimur mēnsūrābiminī mēnsūrābuntur
perfect mēnsūrātus + present active indicative of sum
pluperfect mēnsūrātus + imperfect active indicative of sum
future perfect mēnsūrātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present mēnsūrem mēnsūrēs mēnsūret mēnsūrēmus mēnsūrētis mēnsūrent
imperfect mēnsūrārem mēnsūrārēs mēnsūrāret mēnsūrārēmus mēnsūrārētis mēnsūrārent
perfect mēnsūrāverim mēnsūrāverīs mēnsūrāverit mēnsūrāverīmus mēnsūrāverītis mēnsūrāverint
pluperfect mēnsūrāvissem mēnsūrāvissēs mēnsūrāvisset mēnsūrāvissēmus mēnsūrāvissētis mēnsūrāvissent
passive present mēnsūrer mēnsūrēris,
mēnsūrēre 		mēnsūrētur mēnsūrēmur mēnsūrēminī mēnsūrentur
imperfect mēnsūrārer mēnsūrārēris,
mēnsūrārēre 		mēnsūrārētur mēnsūrārēmur mēnsūrārēminī mēnsūrārentur
perfect mēnsūrātus + present active subjunctive of sum
pluperfect mēnsūrātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — mēnsūrā — — mēnsūrāte —
future — mēnsūrātō mēnsūrātō — mēnsūrātōte mēnsūrantō
passive present — mēnsūrāre — — mēnsūrāminī —
future — mēnsūrātor mēnsūrātor — — mēnsūrantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives mēnsūrāre mēnsūrāvisse mēnsūrātūrum esse mēnsūrārī mēnsūrātum esse mēnsūrātum īrī
participles mēnsūrāns — mēnsūrātūrus — mēnsūrātus mēnsūrandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
mēnsūrandī mēnsūrandō mēnsūrandum mēnsūrandō mēnsūrātum mēnsūrātū

Derived terms

Descendants

References

  • “mensuro”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • mensuro in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
  1. ^ Walther von Wartburg (1928–2002) “mēnsūrāre”, in Französisches Etymologisches Wörterbuch, volumes 6/1: Mabile–Mephitis, page 728

Spanish

Verb

mensuro

  1. first-person singular present indicative of mensurar
Wikious
Boobota
Sagapedia